Baltijas teātra festivāls atgriežas Latvijā

Ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Latvijas Kultūras ministrijas un Rīgas domes atbalstu no 10. – 20.oktobrim Latvijā norisināsies Baltijas Teātra festivāls 2014, kas katru gadu notiek kādā no Baltijas valstīm. Šogad festivāls piedāvās ne vien Lietuvas un Igaunijas labākos oriģināldramaturģijas iestudējumus, bet arī plašu gada balvas teātrī „Spēlmaņu nakts” nominēto izrāžu programmu, kā arī labākās pēdējās sezonās tapušās izrādes bērniem un jauniešiem, savukārt kā īpašais viesis, festivālu noslēgs Festivāla BALTIC HOUSE producētā izrāde „Makbets”, kuru veidojis Eiropas pēdējā laika viens no izcilākajiem režisoriem Luks Persevāls.

LEJUPLĀDĒT PROGRAMMU

Lielākā daļa izrāžu notiks Rīgas teātros. Festivāls sāksies ar 3 dienu Bērnu programmu, kuru vērtēs arī īpaši izveidota bērnu žūrija, kas festivāla beigās pasniegs savu balvu viņuprāt labākajai bērnu izrādei. No 13. – 16. oktobrim skatītājiem un ārzemju teātra kritiķiem tiks piedāvāta „Spēlmaņu nakts” nominēto izrāžu skate, savukārt 17., 18., 19.oktobris būs tieši Baltijas Teātra festivāla konkursa dienas, kurās Lietuva sevi pieteiks ar starptautisku atzinību ieguvušo izrādi „Have a Good Day!”, producents – Operomānija un Viļņas Leļļu teātris ar izrādi pieaugušajiem „Šai pasaulei neatbilstošs”, Igauniju festivālā pārstāvēs slavenais NO99 teātris ar izrādi „NO54 Trešdiena” un Andrī Lūpa Katastrofa divos cēlienos „Dūja” Marias Pētersones režijā, savukārt Latvija konkursā piedalīsies ar Jaunā Rīgas teātra izrādi „Oņegins, Komentāri” un Teātra TT izrādi „Minga rēgi”.

Festivāla pēdējā dienā – 19.oktobrī Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra mājā Zirgu pasts notiks starptautiska teātra kritiķu konference – tiks lasīti referāti, kā arī organizēta atvērta diskusija par Baltijas teātra aktualitātēm.

 „Spēlmaņu nakts” skates izrādēm tiks nodrošinātas anotācijas angļu valodā, savukārt festivāla konkursa izrādes tiks tulkotas angļu un latviešu valodās.

 Biļetes uz festivāla izrādēm – http://www.bilesuparadize.lv un teātru kasēs.

HEVE A GOOD DAY

Opera 10 kasieriem, lielveikala skaņām un klavierēm.

Libreta autore - Vaiva Grainīte

Komponiste un mūzikas māksliniece - Lina Lapelīte

Režisore un scenogrāfe - Rugile Barzdžukaite

Kostīmu māksliniece - Daiva Samajauskaite

Gaismu mākslinieks - Eugenijs Sabaļausks

Producents - OPEROMANIJA (Operomānija)

Kasieri: Lina Dambrauskaite, Ļucina Blaževič, Vida Valuckiene, Veronika Čičinskaite-Golovanova, Lina Vaļoniene, Rima Šoviene, Milda Zapolskaite, Rita Račūniene, Svetlana Bagdonaite, Kristina Svolkinaite

Apsargs: Kestutis Pavalkis (klavieres)

Lina Lapelīte (dzīvā elektronika)

Operas fokusā ir tirdzniecības centra kasieru iekšējā pasaule, atklājot, kas slēpjas aiz samākslotajiem smaidiem un mehāniskajām frāzēm: “Labdien!”, “Paldies!”, „Jauku dienu!” Bezpersoniskie, robotiem līdzīgie veikala darbinieki, ko ik dienas sastopam, izrādē ir pārvērsti dzīvos personāžos. Viņu slēptākās domas un dzīves stāsti ir pārvērsti drāmās. Dažādi pārdošanas ierēdņi iemiesojot universālus arhetipus, atklāj dominējošo sociālo ainavu. Librets kā mozaīka veidota no sarunvalodas, literārās valodas un dokumentālām ainām.

Monotonais pīkstiens, katru preci pie kases skenējot caurvij operu visu tās laiku. Tas kļūst skaļāks un klusāks, bet vienmēr ir klātesošs. Dziesmas, kas pavada pīkstienus ir tikpat monotonas kā pats iepirkšanās un pārdošanas process. Tā vietā, lai kļūtu par operas galveno elementu, mūzika kalpo kasieru domām  un palīdz viņu balsīm. 

Lai izvairītos no moralizēšanas vai nosodījumiem, kritiskā attieksme pret kapitālismu tiek izteikta caur humoru, paradoksu, ironiju un poēziju.

2013.  gadā Starptautiskā Teātra institūta (ITI) žūrija izvēlējās izrādi “Have a Good Day!” kā noslēguma prezentāciju “Skatuves mākslas Biennālē” Zviedrijā “Muzikas teātris TAGAD” (“Music Theatre NOW”), kur darbs tika apbalvots ar  Globe Teana-Theatre Observation  balvu. Opera ir uzvesta vairākos mūzikas, teātra un operas festivālos Lietuvā un ārpus tās (Šanhajas Starptautiskajā Laikmetīgā Teātra festivālā ACT, Laikmetīgās mūzikas teātra un operas festivālā PROTOTIPS Ņujorkā, Teātra festivālā “Zelta maska” Maskavā) Opera ir translēta arī Lietuvas Nacionālajā Radio un BBC Radio 3.

Lielveikala atmosfēra ir radīta izmantojot mirgojošo un sīcošo dienasgaismas lampu instalācijas un lielveikalam raksturīgās skaņas, savienojot skatītājus ar skatuvi un 10 kasieriem. Scenogrāfija ir minimālistiska. Veikala neatņemamā sastāvdaļa – preces ir attēlotas vienīgi tekstos un skaņās.

ŠAI PASAULEI NEATBILSTOŠS

Fantāzija par dzejnieku Kristijonas Donelaiti

(Izrāde pieaugušajiem)

Autors, režisors: Rolands Kazlas

Mākslinieks: Neringa Keršulīte

Gaismu mākslinieks: Julius Stankevičus

Skaņas režija: Vitaras Aškelavičisu

Kostīmu mākslinieki: Virdžīnija Pajarskiene, Lukas Juodis

Scenogrāfi, rekvizitori: Liljana Janavičiene, Simona Lukošine, Martinas Lukošus, Ligita Skukauskaite

Režisora asistente: Olga   Pocevičūte

Lomās: Rolands Kazlas, Sigita Mikalauskaite, Deivis Sarapins

Pirmizrāde 2013.gada 18.oktobrī

Ilgums: 2 stundas

 Luga „Šai pasaulei neatbilstošs” ir veltījums slavenam lietuviešu dzejniekam  Kristijonam Donelaitim. Nosaukums cēlies no mirušo metrikas ieraksta: Viņš bija [..] godīgs cilvēks. Tāds, kādi tagad nav modē. 

Kristijonas Donelaitis (1714-1780) bija viens no visu laiku oriģinālākajiem Apgaismības laika dzejniekiem, Lietuvas literatūras klasiķis. Par K. Donelaiti ir sarakstīti neskaitāmi darbi; viņa raksturs ir iemiesots vizuālās mākslas, mūzikas un teātra mākslas darbos. Viļņas Leļļu teātris šo izrādi ir radījis par godu K. Donelaitis 300 gadu jubilejai 2014.gadā. Lugas autors ir viens no vistalantīgākajiem un atpazīstamākajiem laikmetīgā Lietuvas teātra aktieriem Rolands Kazlas.

 „Iedziļinoties Kristijonas Donelaitis darbos, atklājas brīnums... Cik spēcīga valoda! Cik skaista dzeja! Cik dziļa doma! Kas par enerģisku cilvēku, krietnu lietuvieti un vienreizēju dzejnieku un domātāju! Lai gan līdz mūsdienām nav saglabājies neviens dzejnieka portrets, tomēr viņa darbi brīnumainā veidā ir izdzīvojuši un kļuvuši par labākajiem dzejnieka dzīves un personības lieciniekiem.

Dramatizējumā esmu centies aizraksties dziļāk par K. Donelaiša poēmu „Gadalaiki”. Esmu izmantojis tikai nelielus fragmentus no šī darba, mazliet no vēstulēm, dzejoļiem, dzejnieka ierakstiem lūgšanu grāmatā un dienasgrāmatā. Katrs izrādē izmantotais vārds ir Donelaiša rakstīts – neesmu pievienojis neko no sevis. Esmu centies koncentrēties uz dzejnieka būtību un to, kā viņš pārvērta ikdienas dzīvi dzejā.” (Rolandas Kazlas) 

DŪJA

Katastrofa trijos cēlienos

Producents: BPO Arhipelāgs

Autors: Andri Lūps

Režisore: Maria Pētersone

Kostīmu māksliniece: Mārja Nāna

Scenogrāfs: Andri Lūps

Skaņu mākslinieks: Tenis Lēmets

Gaismu mākslinieks: Helvins Kaljula

Lomās: Indreks Sammuls (Igaunijas Drāmas teātris), Aleksanders Ēlmā (Tallinas Pilsētas teātris), Līna Olmaru, Nero Urke, Ārne Soro (Ugala), Mare

Petersone, Kaspars Velbergs (Tallinas Pilsētas teātris), Elisabete Petersone, Garmens Tabors, Kens Rūtels.

Pirmizrāde 2013.gada 29.novembrī kafejnīcā SINILIND Tallinas Kino mājā.

Izrādes ilgums: 3h 30min

 „Dūja” ir komēdija par teātri „Hermejs”, kas cīnās par savu vietu zem saules. Jautājumi, kas visus vajā: kur atrast skatītājus, ko viņiem vēstīt un kādu žanru izvēlēties? „Hermejs” nav savas nišas, tāpēc, lai atgūtu skatītājus un savu bijušo spozmi, kaut kas jādara lietas labā. Varbūt viņiem būtu jādara kaut kas patiesi radikāls vai jārada kaut kas jauns un nebijis? Teātra vadītājam ir padomā situācijas risinājums, bet šķiet, ka trupu tas tomēr mulsina. No jaunā režisora tiek gaidīts plāns kā izkļūt no nelaimes. Tā nu viņš ķeras vērsim pie  ragiem un nostāda lielās zvaigznes pārbaudījumu priekšā. Darīt kaut ko pret savu gribu vai nedarīt nemaz – tāds ir jautājums. Un ko iesākt ar personiskajiem un vispārējiem ideāliem?

 Lugas „Dūja” pasaules pirmizrāde, Šīna Daniela režijā (Ņujorkas Geva teātris) notika Amerikas Savienotajās valstīs, Luiziānas Swine Palace teātrī 2013.gada 15.novembrī.

 “”Dūja” ir viena no smieklīgākajām un vienlaikus reālistiskākajām lugām par dzīvi teātrī, kādu es jebkad esmu lasījis” (Šīns Daniels, režisors) 

NO54 TREŠDIENA

Režisors un mākslinieciskais vadītājs: Lauri Lagle

Mūzikas autors: Mihkels Tombergs, trupa, Henriks Kaljujervs

Kostīmu māksliniece: Ene-Līse Sempere

Gaismu mākslinieks: Sīms Reispass

Lomās: Eva Klemets, Inga Saluranda, Kaie Mihkelsone (Igaunijas Drāmas teātris) un Mari Abela (Fon Krāla teātris).

Pirmizrāde  2013. gada 2. novembrī   Teātrī  NO99

„Trešdiena” ir Lagles jaunākais iestudējums un tajā netiek uzsvērti mūsdienu ikdienas varoņi - pārgalvji, kas veiktu pārcilvēciskas darbības. Gluži pretēji – tā ir izrāde par vienkāršu cilvēku vienkāršas Trešdienas vidū. Jautājums – kādēļ gan kādam vajadzētu stāstīt stāstu par „ikdienišķumu”? Tas tiek darīts diezgan bieži, tomēr Lagle ir režisors ar atšķirīgu pieskārienu. Viņš meklē cildeno banālajā, cerību raizēs un prieku rutīnā. Divu mēnešu laikā kopā ar četrām aktrisēm viņš ir atklājis, kas ir tas, kas parastu Trešdienu pārvērš TREŠDIENĀ. Kas notiek? Kāpēc nekas nekad nenotiek? Kas iešaujas prātā? Ko Tu vēlētos darīt? Ko Tu vēlētos ēst, dzert, ar ko parunāt? Vai vispār IR kāds, ar ko parunāt? Un pāri visam: kā mainās sirdspukstu ritms, kad visi šie jautājumi tiek uzdoti?

Lauri Lagles minūte var ilgt veselu stundu. 80 minūšu izrāde var likties kā mirklis. Vienīgais, kas patiesi ir mūsu, ir laiks. Lagles izrādē mēs kopīgi piedzīvojam kā tas turpinās. (Stefans Šmidke)


 *2000. gadā, Rīgā tika parakstīta vienošanās starp trijām Teātra savienībām: Lietuvas Teātra savienību, Igaunijas Teātra savienību un Latvijas Teātra darbinieku savienību. Uz „Baltijas teātra pavasara” ideju bāzes veidoto festivālu „ Baltijas mūsdienu drāmas festivāls Skats 2005” pirmo reizi realizēja Latvijas Teātra darbinieku savienība sadarbībā ar Latvijas Dramaturgu ģildi un Latvijas Jaunā Teātra institūtu.  Festivāls veicina regulāru sadarbību starp Baltijas reģiona valstīm, dodot iespēju iepazīt katras valsts teātra darba metodes un attīstības tendences orģināldramaturģijas jomā gan teātra mākslas profesionāļiem, gan plašam interesentu lokam. 





Atbalstītāji:

      

© Latvijas Teātra darbinieku savienība (LTDS)