» Paziņoti mūža balvas ieguvēji un uzņemti jauni dalībnieki Latvijas Teātra Zelta fondā

20.oktobra vakarā Latvijas Nacionālā teātra baltajā zālē tik paziņoti „Spēlmaņu nakts 2014” balvas Par mūža ieguldījumu teātra mākslā ieguvēji, kā arī Latvijas Teātra Zelta fondā tika uzņemti divi jauni dalībnieki.

„Spēlmaņu nakts 2014” Balvas par mūža ieguldījumu ieguvēji:

Andris Freibergs

„Ir gandrīz neiespējami ko būtisku pateikt par lielu personību dažos vārdos, arī desmitos lappušu. To rāda pasaules literatūras apceres, traktāti, monogrāfijas un arī mākslinieku pašatklāsmes. Vārdu, intonācijas daudznozīmība izplēn koncentrācijas spriegumā un mākslas darba neatkārtojamībā.

Cilvēka dzīves gājumu ietver gadu skaitļi un atvēlētā laika posma piepildījuma iespējamais tulkojums. Mūža vērtību nosaka cita lieluma kritēriji. Laikabiedriem tie ne vienmēr nolasāmi, jo sadzīviskuma pinekļi savanģo domas skaidrību.

Andra FREIBERGA mākslas mūžs, kas nepārtraukti pulsējošs, intensīvs, dzīvs visos darbības atzaros, manuprāt, skatāms vismaz trīs atbalsta punktos.

Viņš pašlaik ir vienīgais, kurš tā saucamajās vizuālajās mākslās ilgstoši iecentrējis savu darbu Eiropas mākslas kopainā kā Latvijas atpazīstamības simbolu. Viņa mākslu var tvert plaši un dziļi tulkojamos parametros – konteksts, mērogs, gaume. Tie ir vārdi, kas dod drošības sajūtu par nacionālās mākslas pamatvērtībām.

Viņa profesora grāds, pieredze un meistardarbnīcas gaisotne nodrošinājusi gadsimtu mijas un šodienas latviešu scenogrāfijas kvalitāti tādā izvērsumā, ka tā ir uzticams balsts tiltam starp pagātni un nākamību.

Viņš ir iespējis to, kas izdodas retam, īpaši mūsdienu mākslas samezgloto attiecību vidē. Proti, bez liekas pašreklāmas, demonstrēšanās, nepatiesas uzspēles par savu nozīmīgumu un veikuma unikalitāti viņš ir izveidojis, audzējis un nepazaudējis katram māksliniekam tik nepieciešamās pašcieņas un patības robežas.

Šo trīsvienību var atklāt un ietvert krietna darba un dzīves pamatjēdzienos – Ticība. Cerība. Mīlestība. Cilvēces vēsture un gadsimtu pieredze rāda, ka šos lielumus kopt un vairot ir mākslas uzdevums, pienākums un misija. Andra Freiberga mūža ieguldījums ir šīs patiesības īstenojums.” INGRĪDA BURĀNE

Andra Freiberga (dz. 1938) scenogrāfiju raksturo skaidra, formāli akcentēta struktūra. Scenogrāfs izmanto fiziskos resursus, papildinot tos ar skopām “piezīmēm”, precīzām detaļām minimālisma izpratnē un laika nospiedumu matērijā, kādu redzam rūsas skartā metālā vai nospeķotā mētelī. Dramatiskās norises laikā šie komponenti mijiedarbojas ar spēli, pārtopot tēlainā vizuālajā rindā, kuras lielākais ieguvums ir materialitātes transformācija garīgā enerģijā.

Andris Freibergs debitēja Drāmas (Nacionālajā) teātrī 1965. gadā ar savu diplomdarbu, beidzot LPSR Valsts Mākslas akadēmiju. Kopš tā laika viņš ir veidojis vairāk kā 230 iestudējumus dažādos Latvijas un ārzemju teātros. Viņš ir bijis Drāmas teātra mākslinieks-inscenētājs (1965 – 1973), Jaunatnes teātra galvenais mākslinieks (1973 – 1992), Dailes teātra galvenais mākslinieks (2002– 2005). Kopš 1992. gada Andris Freibergs ir Latvijas Nacionālās operas galvenais scenogrāfs.

Otra būtiska Andra Freiberga darbības joma ir saistīta ar pedagoģiju. Kopš 1971. gada viņš ir Latvijas Mākslas akadēmijas scenogrāfijas specialitātes pedagogs, Scenogrāfijas katedras vadītājs (1994-2013), profesors emeritus, izskolojis vairākas talantīgu scenogrāfu paaudzes.

Večella Varslavāne

„Večella Varslavāne ir kino un teātra kostīmmāksliniece – leģenda, ne tikai pateicoties savam stilam, gaumes sajūtai vai profesionalitātei, bet arī krāšņajai personībai, sievišķīgajam šarmam un humora izjūtai.
Mākslinieka Franciska Varslavāna meita, beigusi juristus un tikai tad tērpu modelētājus Mākslas akadēmijā, viņa ir viena no tām māksliniecēm, kas pelēkajā padomju vidē radīja un rādīja dzīves krāsainību – brīvu lidojumu dzīvē un savos darbos.
Sākotnēji Večellas Varslavānes darbība saistās ar Rīgas kinostudiju, kur top kostīmi vairāk nekā 20 filmām, no kurām nozīmīgākās ir “Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili”, “Teātris”, “Aveņu vīns” un “Viktorija” – par visām šīm Čella saņēmusi Lielā Kristapa medaļas.
Sadarbība ar Alvi Hermani 90. gadu vidū viņu atved uz teātri un top izcili meistardarbi, izsmalcināti kostīmi JRT estētiski krāšņajām izrādēm – “Marķīze de Sada”, “Doriana Greja ģīmetne”, “Vilkmuižas jaunkundze”, kā arī izrādēm Nacionālajā un Dailes teātrī.” (Latvijas Nacionālā teātra direktora padomniece repertuāra jautājumos  Ieva Struka)

Ar mecenātu Borisa un Ināras Teterevu atbalstu, tika godināti Latvijas Teātra Zelta fonda dalībnieki. Patlaban Latvijas Teātra Zelta fondā ir 16 skatuves mākslinieki vecmeistari un ar teātra mākslu saistīti cilvēki: Elvīra Baldiņa, Gunārs Zemgals, Helga Dancberga, Jūlija Vilgerte-Zveja, Kārlis Zariņš, Līvija Akurātere, Ļevs Birmanis, Ļubova Beļikova, Ņina Ņeznamova, Uldis Dumpis, Vera Valtere-Gribača un Žermēna Heine-Vāgnere, Venta Vecumniece ,Gunārs Placēns, Ruta Birgere, Māra Zemdega un šogad Zelta fondam pievienojas arī Velta Skurstene un Jānis Kubilis.

 Aktrise Velta Skurstene ar sava talanta virtuozo artistiskumu un personības savdabību un  labestību, ar teātra  mākslas spēka izjūtu, ar savām lomām un individuālajām programmām, neviļus veidojusi personības pozitīvos aizmetņus tūkstošos jauno skatītāju, sniegusi prieka un optimisma lādiņu, ļāvusi nojaust dzīves noslēpumus un aicinājusi meklēt atbildes uz tās  uzdotajām mīklām,  kas arī būtībā ir teātra mākslas augstākā sūtība.

Jo lielāka konkurence, jo lielākam jābūt talantam, emocionāli iedarbīgākām lomām un neatvairāmākai skatuviskai un cilvēciskai pievilcībai, lai skatītāju acīs uz gadu desmitiem iegūtu to vietu, kāda ir Latvijas teātra Nacionālā teātra aktierim Jānim Kubilim. Ar skatuvisko pievilcību ir par maz, lai rastos leģendas. Aiz Jāņa Kubiļa lomām slēpjas, caur tām savulaik no Nacionālā teātra skatuves izskanēja ideālisms, vīrišķība, atbildības sajūta, spēja mīlēt un alkas tikt mīlētam, gods un labestība.


atbalstitaji atbalstitaji atbalstitaji
© 2015 LTDS